Rīga, Lielā Ģilde, otrdiena, 2012. gada 5. jūnijs
Apstākļiem spītējot: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze
Konference par Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredzi notiks 2012. gada 5. jūnijā Lielajā Ģildē Rīgā, Latvijā
Vienas dienas konference pulcēs ievērojamus politikas veidotājus un akadēmisko aprindu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai apspriestu stratēģiju, kas palīdzēja Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pārvarēt krīzi, atjaunot ekonomisko izaugsmi un tuvināt (Igaunijas gadījumā – sasniegt) eiro ieviešanas mērķi. Konferencē tiks vērtēts, kādi politiskie, ekonomiskie vai sociālie faktori noteica to, ka korekcijas Baltijas valstīs bija iespējamas, to, kā novērst neaizsargātības atkārtošanās iespēju šajās valstīs, kāda bija SVF un EK loma, atbalstot korekciju centienus Latvijā un Baltijā, vai Latvijā un Baltijā īstenotās korekcijas var uzskatīt par paraugu eiro zonas valstīm un kādu pieredzi eiro zonas krīze sniedz valstīm, kas, tāpat kā Latvija un Lietuva, vēlas ieviest eiro.
Dalība konferencē tikai ar ielūgumiem. Reģistrētajiem dalībniekiem, ieejot Lielajā Ģildē Rīgā, būs jāuzrāda identifikācijas apliecība ar fotogrāfiju.
Dalība konferencē ir ar ielūgumiem, bet tās tiešraide būs vērojama šeit.
Rīga, Latvija
Lielā Ģilde
Otrdiena, 2012. gada 5. jūnijs
Dalība konferencē ir ar ielūgumiem, bet tās tiešraide būs vērojama šeit.
Lielā Ģilde
Otrdiena, 2012. gada 5. jūnijs
Dalība konferencē ir ar ielūgumiem, bet tās tiešraide būs vērojama šeit.
| 10.30 – 11.30 | Reģistrācija, kafija |
| 11.30 | Konferences atklāšana Latvijas Valsts prezidenta Andris Bērziņš(Latvijas Republikas prezidents) un SVF izpilddirektores Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) ievadvārdi |
| 11.45 – 13.00 | I sesija. Krīzes vadība un tautsaimniecības atveseļošanās Latvijā un Baltijas valstīs Pirmajā sesijā tiks aplūkoti krīzes cēloņi un tās pārvarēšanai īstenotā ambiciozā stratēģija – fiskālās, finanšu sektora un strukturālās reformas. Moderators: Jenss Henriksons (Jens Henriksson; Stockholm Nasdaq OMX prezidents) Referenti: Valdis Dombrovskis (Latvijas Republikas Ministru prezidents) Anderšs Borgs (Anders Borg; Zviedrijas finanšu ministrs) Ingrida Šimonytė (Ingrida Šimonytė; Lietuvas finanšu ministre) Olivjē Blanšārs (Olivier Blanchard; SVF vadošais ekonomists) Gabriele Džudiče (Gabriele Giudice; EK misijas vadītājs Latvijā; tiek gaidīts dalības apstiprinājums) |
| 13.00 – 14.30 | Pusdienas |
| 14.30 – 16.00 | II sesija. Raugoties nākotnē: turpmākie sarežģītie uzdevumi Latvijai un Baltijas valstīm Kāda stratēģija Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, pārvarot krīzi un plānojot eiro ieviešanu (vai veiksmīgi to ieviešot), nepieciešama, lai nostiprinātu atveseļošanos un nodrošinātu konkurenci un izaugsmi fiksēta valūtas kursa vai vienotas valūtas apstākļos? Moderators: Pauls Raudseps (Ir.lv valdes priekšsēdētājs) Referenti: Jirgens Ligi (Jürgen Ligi; Igaunijas finanšu ministrs) Andris Vilks (Latvijas finanšu ministrs) Džankarlo Korseti (Giancarlo Corsetti; Kembridžas Universitātes makroekonomikas profesors) Sesīlija Hermansone (Cecilia Hermansson; Swedbank grupas galvenā ekonomiste) Marks Grifitss (Mark Griffiths; SVF misijas vadītājs Latvijā) |
| 16.00 – 16.30 | Kafijas pauze |
| 16.30 – 18.00 | III sesija. Paneļdiskusija "Latvijas un Baltijas valstu pieredze" Ko Eiropas politikas veidotājiem vajadzētu mācīties no Latvijas un Baltijas valstu īstenoto korekciju pieredzes Moderatore: Kristija Frīlande (Chrystia Freeland; Reuters starptautiskā redaktore) Kristīne Lagarda (Christine Lagarde; SVF izpilddirektore) Jergs Asmusens (Jörg Asmussen; ECB Valdes loceklis) Olli Rēns (Olli Rehn; EK viceprezidents) Šarana Barova (Sharan Burrow; Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāre) Valdis Dombrovskis (Latvijas Republikas Ministru prezidents) |

Mr. Bērziņš ievēlēts par Latvijas Republikas prezidentu 2011. gada jūnijā. Latvijas neatkarību atgūstot, 1990.–1993. gadā, un 2010. un 2011. gadā Andris Bērziņš bija Latvijas Republikas Saeimas deputāts. Pirms tam Andris Bērziņš bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un AS "Latvijas Unibanka" prezidents. Andris Bērziņš ieguvis ekonomista izglītību Latvijas Universitātē.
Kristīne Lagarda ir SVF izpilddirektore kopš 2011. gada. No 2005. gada viņa strādājusi Francijas valdībā, būdama finanšu un ekonomikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības, kā arī ārējās tirdzniecības ministre. Pirms tam Kristīne Lagarda bija starptautiskās juridiskās firmas Baker & McKenzie juriste un Globālās stratēģiskās komitejas priekšsēdētāja. Viņa ieguvusi maģistra grādu Ēksanprovansas (Francija) Politikas zinātnes institūtā un jurista kvalifikāciju Parīzes X Universitātē.
Jenss Henriksons ir NASDAQ OMX Stockholm prezidents kopš 2010. gada. No 2008. gada janvāra līdz 2010. gada janvārim viņš bija SVF Valdes loceklis, kā arī ieņēma dažādus amatus Zviedrijas Finanšu ministrijā, t.sk. bija par ekonomisko politiku atbildīgais valsts sekretārs. Viņš ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu un papildus studējis ekonomiku Stokholmas Universitātē.
Valdis Dombrovskis ir Ministru prezidents kopš 2009. gada. Pirms tam bijis Eiroparlamenta deputāts, bet 2002.–2004. gadā – Latvijas finanšu ministrs. Valdis Dombrovskis ieņēmis dažādus amatus Latvijas Bankā, t.sk. 1998.–2002. gadā bijis galvenais ekonomists. Ir viens no 2011. gadā izdotās grāmatas How Latvia Came Through the Financial Crisis ("Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi") autoriem. Ieguvis maģistra grādu fizikā un bakalaura grādu ekonomikā.
Anderšs Borgs kļuva par Zviedrijas finanšu ministru 2006. gadā. Pirms tam viņš bija Mēreno partijas galvenais speciālists ekonomikas jautājumos, Zviedrijas centrālās bankas padomnieks un Skandinaviska Enskilda Banken Ekonomiskās analīzes departamenta vadītājs. Ekonomiskās krīzes laikā 20. gs. 90. gadu sākumā Anderšs Borgs bija Ministru prezidenta politiskais padomnieks. Studējis politikas zinātni, filozofiju un ekonomiku Upsalas un Stokholmas universitātēs.
Ingrīda Šimonīte ir Lietuvas finanšu ministre kopš 2009. gada. Pirms tam viņa ieņēma dažādus amatus Finanšu ministrijā, t.sk. bija Nodokļu nodaļas galvenā ekonomiste, Nodokļu pārvaldes vadītāja un 2004.–2009. gadā – Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece. Ingrīda Šimonīte ieguvusi bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā un finanšu maģistra grādu Viļņas Universitātē.
Olivjē Blanšārs ir SVF ekonomikas padomnieks un Pētniecības departamenta direktors. Ilgus gadus viņš nostrādāja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT), kur 1998.–2003. gadā vadīja Ekonomikas departamentu. Pašlaik Olivjē Blanšārs darba pienākumus MIT neveic. No 1995. gada viņš strādāja par padomnieku Bostonas Federālo rezervju bankā. Olivjē Blanšārs ieguvis ekonomikas doktora grādu MIT un bakalaura grādu Parīzes Dofina Universitātē.
Gabriele Džudiče Eiropas Komisijas ECFINģenerāldirektorātā atbild par Grieķijas uzraudzību un tās ekonomisko korekciju programmu. No 2009. gada līdz 2012. gada maijam bija ES misijas vadītājs Latvijā. Strādājis par ekonomistu EK no 1994. gada, t.sk. ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas (Joaquín Almunia) privātbirojā. Gabriele Džudiče absolvējis Bokoni Universitāti (ekonomika) un Starptautiskās politikas studiju institūtu Milānā.
Pauls Raudseps ir viens no Latvijas vadošajiem žurnālistiem un komentētājiem. Viņš ir viens no laikraksta Diena dibinātājiem, arī tā redaktors un komentāru lapas redaktors. Nesen Pauls Raudseps piedalījās jauna nedēļas ziņu žurnāla Ir izveidē. 1990. gadā viņš pievienojās Latvijas Tautas frontei, kas vadīja cīņu par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Pauls Raudseps Hārvarda Universitātē ieguvis grādu Krievijas un padomju studijās.
Jirgens Ligi ir Igaunijas finanšu ministrs kopš 2009. gada un vadīja Igaunijas eiro ieviešanas procesu. 2005.–2007. gadā Jirgens Ligi bija Igaunijas aizsardzības ministrs. 1995.–2005. gadā un 2007.–2009. gadā viņš bija Igaunijas parlamenta deputāts. Jirgens Ligi ieguvis MBA grādu Igaunijas Biznesa augstskolā un Tartu Universitātē studējis ģeogrāfiju un starptautisko ekonomiku.
Andris Vilks ir Latvijas finanšu ministrs kopš 2010. gada novembra. Pirms tam no 2009. gada līdz 2010. gadam bijis Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu lietās un no 2007. gada līdz 2009. gadam – AS "SEB banka" galvenais ekonomists. Andris Vilks absolvējis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti.
Džankarlo Korseti ir Kembridžas Universitātes makroekonomikas profesors un nepilnas slodzes profesors Eiropas Univeritātes institūtā Florencē. Pirms tam bijis Boloņas Universitātes asociētais profesors, pašlaik ir SVF izdevuma IMF Economic Review redkolēģijas loceklis. Džankarlo Korseti ieguvis ekonomikas zinātņu doktora grādu Jeila Universitātē.
Sesīlija Hermansone ir galvenā ekonomisteSwedbank grupas ekonomistu komandā, kas darbojas Stokholmā, Rīgā, Tallinā un Viļņā. Viņa strādājusi Zviedrijas Finanšu ministrijā un Zviedrijas Starptautiskās Attīstības un sadarbības aģentūrā. Sesīlija Hermansone ir privātās pētījumu sabiedrības The Conference Board Eiropas ekonomistu padomes līdzpriekšsēdētāja. Viņa ir Stokholmas Ekonomikas augstskolas absolvente.
Marks Grifitss ir SVF misijas vadītājs Latvijā kopš 2008. gada. Pirms tam viņš bijis misijas vadītājs Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Marks Grifitss karjeru SVF uzsāka 1993. gadā, viņš darbojies Taizemes, Indonēzijas un Turcijas krīzes programmās. Agrāk viņš bijis pasniedzējs Ekseteras koledžā Oksfordā un Virdžīnijas Politehniskajā institūtā. Marks Grifitss ieguvis ekonomikas zinātņu doktora grādu Oksfordas Universitātē.
Kristija Frīlande 2011. gadā iecelta par Thomson Reuters Digital redaktori, bet karjeru uzņēmumā sāka 2010. gadā kā Reuters starptautiskā redaktore. Pirms tam Kristija Frīlande strādāja dažādos amatos Financial Times, t.sk.parASV grupas vadošo redaktori, Maskavas biroja vadītāju un Austrumeiropas korespondenti. Viņa ir grāmatas Sale of a Century: The Inside Story of the Second Russian Revolution autore. Kristija Frīlande ieguvusi vēstures un literatūras bakalaura grādu Hārvarda Universitātē.
Jergs Asmusens ir Eiropas Centrālās bankas Valdes locekliskopš 2012. gada janvāra. Viņš ir atbildīgs par Starptautisko un Eiropas attiecību ģenerāldirektorātu un Juridisko ģenerāldirektorātu. Pirms karjeras uzsākšanas ECB Jergs Asmusens no 2008. gada līdz 2011. gadam bija Vācijas Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Viņš ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Bokoni Universitātē Milānā.
Olli Rēns ir Eiropas ekonomikas un monetāro lietu komisārs kopš 2010. gada un Komisijas viceprezidents kopš 2011. gada. Pirms tam viņš bija Eiropas paplašināšanās lietu komisārs. Olli Rēns bija Somijas Parlamenta loceklis 1991.–1995. gadā un Eiropas Parlamenta loceklis – 1995. un 1996. gadā. Viņš ieguvis starptautiskās politiskās ekonomikas zinātņu doktora grādu Oksfordas Universitātē.
Šarana Barova ievēlēta par SAK ģenerālsekretāri 2010. gada jūnijā. Pirms tam no 1992. gada viņa bija Austrālijas Arodbiedrību padomes prezidente. Šarana Barova kļuva par pirmo SAK prezidenti, kad tā 2006. gadā tika nodibināta, kā arī bija SAK priekšteces – Starptautiskās Brīvo arodbiedrību konfederācijas – prezidente.
